Autorsmammafe

Vai tavs pirmklasnieks skolai būs gatavs?

Pavisam drīz tuvojās septembris un tas nozīmē, ka  jaunais mācību gads vairs nav aiz kalniem. Pavisam jauns un izaicinājumiem pilns septembris tas būs mūsu pirmklasniekiem. Es, kā topošā pirmklasnieces māmiņa vēlos, lai manam meitukam par pirmajām skolas gaitām paliek vien gaišas un pozitīvas atmiņas. Tādēļ šī gada sākumā aktīvi sāku nodarboties ar meitiņas sagatavošanu tam lielajam, nezināmajam “bubulim”, ko sauc par skolu.
Lasīt vairāk

Bērniņ, rūdies!

Ikviens no mums kaut reizi dzīvē ir saskāries ar situāciju, kad ir saņēmis kādu sev adresētu aizvainojošu izteikumu vai rīcību. Arī pieaugušie šādus aizvainojumus pārdzīvo! Tad kā jūtas bērns kad ko šādu piedzīvo?!

Mūsdienu jaunatne raksturā, uztverē un rīcībā krasi atšķiras no manas bērnības. Gribas teikt, ka mums bērnībā bija lielāka pietāte un cieņa pret pieaugušajiem un citiem bērniem. Kaut gan arī manā skolas laikā deviņdesmitajos gados, klasē bija bērni, kurus dažādu iemeslu dēļ apcēla. Atceros, ka man vienmēr bija žēl šos bērnus!

Tikai tagad pārdomājot šo savas klases ikdienu, secinu, ka es taču arī varēju rīkoties un aizstāvēt šos bērnus!Bet… ir viens liels BET…es taču pati biju tikai bērns un šajā situācijā par šādu variantu pat neaizdomājos!

Foto: www.pexels.com

Arī mans bērns nesen saņēma  aizvainojošus izteikumus.  Atnāca mājās no skolas ar asarām acīs. Un tas es sapratu, ka diena nav bijusi tik pozitīva cik gribētos. Es patiešām novērtēju, ka meituks man izstāstija savu sāpi, nevis paturēja pie sevis.

Un tad es tā analizēju un domāju kā man palīdzēt šajā situācijā?! Prātā uzreiz uzplaiksnīja kaut kad senāk lasītie psihologu raksti par bērniem, kuri izauguši “siltumnīcas” apstākļos un gudrajām pamācībām par to ka bērnam jārūda sava psiholoģiskā noturība. Un šādas situācijas nāk tikai par labu! Bet ja šādas situācijas nevis norūda bērnu, bet tieši grauj viņa pašapziņu?! Par to rūdijumu grūti pateikt, jo katrs bērns taču ir savādāks un šādi pārdzīvojumi pat psiholoģiski noturīgam bērnam bez vecāku atbalsta domāju, ka nevar sniegt dzīves rūdījumu. Bet es nezinu vai gribu, lai mani bērni dzīves rūdijumu iegūst šādā veidā! Ir taču daudz citu dzīves situāciju un apstākļu, kas norūda bērna psiholoģisko noturību!

Foto: www.pexels.com

Manas kā ne psihologa atziņas! Protams, ka pats svarīgākais ir uzklausīt bērnu, ļaut viņam izstāstīt visu situāciju, lai sapratu, kas bērnu šajā situācijā visvairāk satrauc! Tad sniegt morālo atbalstu, samīļojot un uzmundrinot! Un tikai tad kopīgiem spēkiem meklēt situācijas risinājumu!  Padalieties ar savu pieredzi šajā jautājumā!

Nodarbības “Es un māksla II”

Šonedēļ mūsu sestdiena iesākās diezgan agri, jo bija jāpaspēj izdarīt daudz un dažādu lietu. Viena no lietiņām ko biju apsolījusi Sanijai, bija Mākslas muzeja nodarbību “Es un māksla II” apmeklēšana. Kaut gan Sanija neaizraujas ar zīmēšu brīvajā laikā, šīs  nodarbības tika gaidītas ar lielu nepacietību.

Mākslas muzejā ieradāmies nedaudz pirms nodarbību sākuma, kas sākās 12:00.  No sākuma iepazināmies ar nodarbību vadītāju, kura mums izklāstīja nodarbību noteikumus un vajadzīgās lietiņas. Kopā devāmies uz muzeja trešo stāvu, kur mūs iepazīstināja ar šīs nodarbības tematiku un laikaposmu. Tad atlika tikai izvēlēties kopējamo gleznu un salikt savu darba vietu. Nodarbību ilgums no 45 minūtēm līdz 2 stundām. Doties projām var pēc paša ieskatiem.

Mūsu abu kopsavilkums. Ļoti jauka un relaksējoša nodarbe, kuru pavadīt kopā ar savu ģimenīti. Nevaru nepieminēt jauko nodarbību vadītāju, kura izklāstīja padomus kā labāk kopēt gleznas un sniedza savu palīdzību, jas kaut kas neizdevās kā gribētos. Mums abām ļoti patika, noteikti aiziesim vēl kādu reizīti.  Nodarbību cena 1,50 Eur no personas. Starpcitu nodarbības notiek katru nedēļu ceturtdienās un sestdienās.  Nodarbību datumus vari aplūkot manā kārummirkļu kalendārā. Internetā norādīts, ka līdzi jāņem eļļas krītiņi, tad mans ieteikums paņemt līdzi arī parasto zīmuli un dzēšgumiju.

Vai bērniem jāiemāca mācīties?

“Nekas nav uzdots”, “Mammīt, dzejoli iemācīšos rītdien, bet matemātiku izpildīšu vēlāk”.  Cik gan bieži vecākiem nenākas dzirdēt šādas frāzes! Atzīšu, ka man diezgan bieži! Tādēļ arvien biežāk aizdomājos cik daudz vecākiem  ir jāiesaistās bērnu mācību procesā? Daudz, patiešām daudz! Rakstiņā pastāstīšu kādēļ.

Laiks skrien vēja spārniem, Sanija mācās jau trešajā klasē. Jau trīs gadus  kopā ar meituku apgūstu sākumskolas mācību vielu. Es atsvaidzinu savas zināšanas 🙂

Pirmā klase ir tāds adaptācijas periods bērniem, kas iemāca bērnus pie konkrētiem paradumiem un prasībām. Manas pārdomas par pirmo klasi var lasīt šeit. Otrajā klasē bērni jau apraduši ar skolas dzīvi,  tādēļ par padarīto darbiņu tiek likti vērtējumi latviešu valodā un matemātikā.  Trešajā klasē vērtēti tiek jau trīs priekšmeti- matemātika,  latviešu valoda un angļu valoda.

Foto: www.pexels.com

Par šo mācību tēmu esmu runājusi arī ar skolotāju, jo patiešām nezināju vai daru pareizi, ka diezgan daudz iesaistos Sanijas mācību procesā. Kādēļ šaubijos? Tādēļ, ka mūsdienu bērniem jau no pirmās klases tiek kultivēts būt patstāvīgiem un pieaugušiem– mājās iet pašiem, mājas darbus pildīt pašiem, par savu rīcību atbildēt pašiem un utml. Domāju, ja palīdzēšu par daudz, pieradināšu Saniju nebūt patstāvīgai un vēlāk nākotnē viņai būs grūtības ar uzdoto  darbiņu realizāciju.

Bet tad sevi mierināju ar domu, ka es taču Sanijas vietā mājasdarbus nepildu, es viņai parādu, ka referātu var noformēt arī šādi vai ka referāta tēmu var aprakstīt dažādi. Es tā teikt paplašinu viņas redzesloku, jo kā gan bērns pats var zināt, ka var arī savādāk?

Vēl mani darīja bažīgu vai tas, ka palīdzu savai meitiņai, ir godīgi pret tiem bērniem, kuru vecāki nevar tik daudz iesaistīties mācību procesā? Jo taču manas palīdzības rezultātā Sanijai ir augstāki vērtējumi. Bet skolotāja mani pārliecināja, ka sākumskolā jācenšas pēc iespējas vairāk iesaistīties mācību procesā, jo sākumskola ir pats izglītības pamats! Tad arī nonācu pie secinājuma, ka palīdzēšu cik vien spēšu, jo man taču ir svarīga mana bērna nākotne!

Lai pārbaudītu kā Sanijai sokas bez manas palīdzības, izdomāju, ka pārbaudīšu, kas notiek, ja nepalīdzu sagatavoties pārbaudes darbam. Rezultāts- Angļu valodas konroldarbā vērtējums 5! Protams, ka visi bērni nav vienādi, vienam  apzinīgums kāpj grieztos, bet otram tas nav tik liels. Tādēļ katram bērnam jāveido sava pieeja mācībām.

Foto: www.pexels.com

Šo trīs mācību gadu laikā manas atziņas:

  • Pirmās klasītes ir nozīmīgas tālākajā bērna izglītības procesā, jo  bērniem jāieliek pats zināšanu pamats
  • Vecākiem ir jāpārbauda visi mājasdarbi, lai atklātu un novērstu, ka bērns nav kaut ko sapratis un apguvis.
  • Mācību procesā bērnam jāparāda, ka mācīties var dažādi
  • Ja bērns neizprot konkrēto mācību vielu, paskaidrot to viņam ar piemēriem, nevis pateikt pareizo atbildi priekšā
  • Vecākiem ir jāiesaistās bērna skolas dzīvē, jāapmeklē koncerti, pasākumi, sapulces, vecāku pēcpusdienas
  • Ar bērnu ir jārunā un jāprasa, lai pastāsta par skolas ikdienu- pozitīvām un arī negatīvām lietām

Kā es veidoju Sanijas mācību paradumus:

  • Mājasdarbi ir jāizpilda līdz plkst. 20:00; izņemot dienas, kad ir treniņi/pulciņi
  • Mājasdarbi jāpilda pie galda, nevis gultā vai uz grīdas
  • Dzejoļus un dziesmas iemācīties divu dienu laikā, sadalot tekstu uz pusēm (ja vien dzejolis nav uzdots uz nākošo dienu)
  • Sanijai ir pieeja skolēnu e-klasei, kur pati var apskatīt un sekot līdzi mājasdarbiem
  • Nepārmetu, ja vērtejums nav tik labs kā gribētos, bet mudinu vairāk censties un piestrādāt pie mācībām
  • Pati sekoju līdzi uzdotajiem mājasdarbiem
  • Par vērtējumu 10 Sanija saņem ko gardu pēc savas izvēles
  • Šad un tad pastāstu par izglītības nozīmību cilvēka dzīvē
  • Cenšos parādīt, ka uzdotos darbiņus realizēt var dažādi
  • Rosinu lasīt grāmatas, pēc pašas izvēles (šis punkts īpaši nerealizējas)
  • Gada laikā pāris reižu nopērku žurnālu Ilustrētā zinātne
  • Vedu Saniju uz angļu valodas pulciņu
  • Apmeklēju vecāku pēcpusdienas skolā, lai noskaidrotu kā Sanijai sokas ar mācībām
  • Vedu Saniju uz tautas dejām
  • Daudz spēlējam atmiņas spēles

Būtu forši ja padalītos kā tu veido sava bērna mācību paradumus, varbūt ir kādi ieteikumi 🙂

Jauns gads, jaunas apņemšanās?

Pirmkārt, Laimīgu, Veselīgu un Burvīgiem mirkļiem piepildītu jauno 2018.gadu!

Katru jauno gadu es iesāku ar jaunām apņēmšanām un šis jaunais gads nav izņēmums. Un kapēc gan ne? Es esmu no tām sievietēm, kurai katra jaunā gada iestāšanās ir dzinulis kam jaunam un piepildāmam.  Es zinu, ka ir tādi cilvēki, kuri par šo tradīciju iesmej un viņu pārliecība slēpjas teicienā- katra diena ir diena, lai ko mainītu! Taisnība jau gan ir šajā teicienā, bet manuprāt, galvenais ir realizētas apņemšanās, neatkarīgi no tā kura gada dienā apņemšanās uzsākta!

Laiks skrien vēja spārniem un mana mazākā princesīte aug arvien lielāka. Gandrīz  visi zobiņi jau izlīduši un tas nozīmē, ka par kripatiņu ir palicis vieglāk 🙂  Ja šķiet, ka ar mazo meituku ir palicis vieglāk, tad atkal lielā meitiņa sāk savu pirms tīņu gražošanos un spītēšanos. Kā saka, visam jābūt līdzsvarā.

Foto: www.pexels.com

Esmu ļoti priecīga, ka šad un tad pat sanāk palasīt  grāmatu, nesteidzoties izdzert kaut ko siltu un  iepriecināt savu ģimenīti ar pašceptām vafelēm. Laime pilnībā 🙂

Bet tagad par manu apņemšanos šogad 🙂 Šogad apņemšanos  man ir pietiekoši un atklāšu, ka viena no tām ir saistīta ar  mammafe.lv.  Atklāšu, ka pa maziem solīšiem  pievērsīšos mammafe.lv attīstībai un pilnveidošanai. Tākā sekojam līdzi jaunumiem!

Gribu tikai novēlēt , lai izdodas piepildīt 1.janvāra un citos datumos uzsāktās apņemšanās !

Laika trūkums…

Atceros, ka bērnībā mana omīte gremdējās jaunības atmiņās un vienmēr piebilda, ka laiks paskrien vēja spārniem, jaunību vajagot baudīt “pilnām mutēm”. Ja godīgi bērnībā likās, ka laiks velkas vai vismaz “gāja” mazākiem soļiem uz priekšu.

Laika trūkumu kā jēdzienu  sāku apzināties tikai tad, kad piedzima mana otrā meitiņa. Lasīt vairāk