Vai pirmā klasīte ir liels baismīgs bubulis?

Vēl tikai pusgadu atpakaļ ar lielām bažām domāju par pirmo klasīti. Kā būs, kā meita iejutīsies klasē, vai gribēs iet uz skolu, kā veiksies mācībās, vai visam tiks līdzi. Bet tagad ar prieku varu teikt, ka pirmais semestris aizvadīts pavisam labi. Un tagad aiz loga jau gandrīz Februāra vidus un trešais brīvlaiks skolā. Padalīsimies mūsu abu iespaidos.

Psiholoģiskā sagatavotība skolai

Vislielākais vecāku satraukums, bērniem uzsākot pirmo klasīti ir par bērna adaptēšanos skolā un bērna psiholoģisko labsajūtu. Lai gan vienmēr kad prasīju meitai vai gribas iet uz skolu, sekoja pārliecinoša atbilde- jā! Arī es nenoliedzami biju satraukusies par jaunajām pārmaiņām un to kā meita iejutīsies šajā jaunā dzīves posmā. Varu teikt, ka ikdienā Sanija nav no tiem drošākajiem un patstāvīgākajiem bērniem. Arī dārziņa gaitas nebija tik vieglas kā gribētos. Bet par izbrīnu jaunajos skolas apstākļos iejutās bez problēmām. Manuprāt, ļoti svarīgi savu atvasīti psiholoģiski skolai gatavot jau visu pēdējo bērnudārza mācību gadu. Lai arī dārziņā audzinātājas nodarbajos ar bērnu sagatavošanu un noskaņošanu skolai, arī vecākiem papildus ir jāstrādā ar savu bērnu. Jo kas gan varbūt svarīgāks par vecāku uzmanību un izteiktajiem iedrošinājuma vārdiem jaunajam dzīves posmam. Visa mācību pusgada laikā Sanijai nebija reizes, kad viņai negribētos iet uz skolu. Manuprāt, par bērna iejušanos jaunajos apstākļos, liela nozīme ir arī skolotāju atbalstam un tieši audzinātājas atbalstam. Tādēļ, ja jūti, ka tavam bērnam ir grūtības iejusties skolā, noteikti, pārrunā, esošo situāciju ar audzinātāju, lai viņa zinātu, kā jūtas tava atvasīte un varētu viņai palīdzēt. Tādēļ ļoti svarīgi ir ikdienā runāt ar savu bērnu un izjautāt par jaunajām emocijām.

Mācību vielas apguve

Skolai meituku aktīvi sāku sagatavot dārziņā pēdējā mācību gadā.  Ielūkojies šajā rakstā  gatavoties skolai, kurā uzskaitīju daudz noderīgas informācijas, kādas zinības nepieciešamas uzsākot skolu. Protams, ka arī šie garie saraksti ar nepieciešamajām prasmēm mani biedēja. Visvairāk mani satrauca lasītprasmes apgūšana, ar kuru mums neveicās nemaz. Kā jau iepriekš biju stāstījusi, ka asaras un klaigas pa gaisu gāja katru lasīšanas reizi. Ar katru reizi likās arvien bezcerīgāk. Nemaz mani nemierināja arī psihologu izskanējušās atziņas, ka katram bērnam attīstība, lasītprasme veidojas un attīstās savā laikā. Bet es taču zināju, ka tajā “baismīgi” garajā sarakstā lasītprasme ir viena no galvenajām prasmēm, kuru uzsākot skolu būtu jāmāk. Tādēļ caur asarām un dusmu izvirdumiem, lasīšanu Sanija apguva vienu mēnesi pirms skolas. Likās, ka varēju atviegloti nopūsties, jo zināju, ka grūtākais šķiet paveikts. Nevaru noliegt, ka lielu guvumu sniedza arī vecvecmāmiņa ar kuru nevarēja asaras birdināt, kad vien iegribas. Liels palīgs bija arī zilbju pasakas, par kurām jau pastāstīju grāmatu apskata sadaļā zilbes. Pēc pieredzes varu teikt, mīļie vecāki, nesatraucieties, ja jūsu bērns uzsākot mācības pirmajā klasē vēl neprot lasīt, jo vismaz skolā, kurā mācās mana meita, faktu, ka bērns vēl nemāk savilkt burtiņus kopā, neuzskata, par kaut ko apkaunojošu vai  briesmīgu. Protams, ka bērnam ir jāpazīst visi burti un kaut jāmāk lēnām saburtot kopā visi burtiņi. Manuprāt, lasītprasmes apguvē, svarīgi pievērst uzmanību vai bērns var skaidri izrunāt visus burtiņus. Ja ir kādas izrunas grūtības, laicīgi meklēt logopēda palīdzību.

Foto: www.pexels.com

Skolas ikdiena, ēšana, pulciņi, mājasdarbi

Stundas Sanijai sākas ap 8:45, beidzas ļoti ātri,  12:25 vai 13:25. Tātad vecākiem jau laikus jāpadomā, kurš izņems bērnu no skolas, vai jādomā par pagarinātās grupas nepieciešamību. Ar pusdienām Sanija ir apmierināta, garšo skolas ēdiens, jo tur jau nav variantu papīkstēt kā mājās, ka tas negaršo vai to negribas. Katru rītu ,protams, dodu arī brokastis, no kurām viņa apēd labi ja pusi, bet vismaz kaut ko apēd. Skola piedāvā arī dažus bezmaksas pulciņus. Sanija apmeklē zīmēšanas un tautas deju pulciņu. Viņa ir ļoti apmierināta un es arī, jo kā gan lai nodarbina bērnu, kurš mājās jau ir pēc dažām stundām?! Zinu, ka daudzi vecāki sūdzas par mājasdarbu daudzumu, ka bērniem liela slodze. Es to nevarētu attiecināt vismaz uz pirmo klasi, mājasdarbi ir, bet ne daudz un  kas bērniem radītu lielu slodzi. Manuprāt, daudz kas atkarīgs no skolas, skolotāja un apstākļa cik daudz mācību vielas tiek paspēts izņemt stundu laikā.

Mans rezumē

Skola nav tik liels “bubulis” kā liekas. Bet tā šājā dzīvē ir iekārtots, ka katram ir savi pienākumi veicami, arī bērniem. Vecākiem tagad ir lieliska iespēja sekot līdzi bērna sekmēm, mājasdarbiem, skolas apmeklējumam ar e-klases palīdzību, kas atvieglo vecākiem dzīvi un kontroli pār bērniem. Bet iesaku, e-klasei sekot līdzi vairākas dienas reizē, lai nesanāk tā, kā sanāca mums, Rakstiņā “Kad bērnam iegādāties pirmo telefonu” izklāstīju savu bēdu, kādēļ meitai telefonu nācās iegādāties ātrāk, kaut gan ar vīru bijām to plānojuši tikai otrajā klasītē. Tādēļ, ja tavs bērns šogad uzsāks mācību gaitas, dziļi ievelkam elpu un izpūšam, nepavisam nav tik traki! Un atceramies, ka tā ir tikai pirmā klasīte, kur bērniem jāpierod pie jaunās dzīves, tādēļ arī skolotāji nebūs tik bargi un nosodoši, ja tavs bērns kaut ko nemācēs.