Jau zināju kā meituks sāks iet skolā, jautājums par mobilā telefona iegādi kļūs patiešām aktuāls. Sākumā abi ar vīru bijām nolēmuši, ka ātrāk par otro klasi šāda spēļmantiņa meitai netiks iegādāta. Meitas čīkstēšana dienu no dienas, ka viņai vajag telefonu un klasesbiedru uzskaitīšana, kuriem ir telefoni, tomēr mūsu pārliecību nemainīja. Ja tā labi padomā, es pie sava pirmā telefona tiku tikai 7 vai 8 klasē! Vēl atmiņā stāv vecās telefonbūdiņas un telekartes, bet protams, nedrīkst jau piemirst, ka šis ir cits laikmets un tehnoloģiskā zinātne ir attīstījusies vēja spārniem. Katru dienu meita nāca mājās uzskaitot tos klasesbiedrus kam uzradies telefons vai drīz tāds būs un, ka bērnus, kuriem nav telefona sauc par bēbīšiem. Protams, ka šādos brīžos jau ietrīcās arī mana sirsniņa un es sevi pieķeru pie domas, ka varbūt tomēr vajag viņai to telefonu! Nē, bet tomēr nodomāju, lai rūdās, ka visu uzreiz iegūt nevar!
Foto: www.trade4u.ie
Un tad vienā dienā mūsu pārliecība pēkšņi vienā brīdī izplainēja. Vaicāsiet kādēļ? Bija pirmssvētku laiks un es nebiju pamanījusi e-klasē ierakstu, ka stundas beidzas par 1 stundu ātrāk nekā parasti. Meita pie skolas bija stāvējusi un gaidījusi mani kādas 40 minūtes! Mūsu modernajā pasaulē visa informācija vecākiem tiek nodota lielākoties ar e-klases palīdzību. Kaut kāds absurds savā ziņā un ja man ,piemēram, neietu internets, bet manā gadījumā internets nebija vainojams, vienkārši nebiju pamanījusi e-pastu. Manuprāt, šādu informāciju ir jāsniedz arī papīra veidā, dienasgrāmatā! Protams, ka asaras lija aumaļām un sirds sāpēja visiem! Vīrs jau nākošajā dienā šo problēmu atrisināja- meita tika pie telefona! Laikam mūsdienu attīstītajā pasaulē, kur viss norisinās ar interneta starpniecību, bērnam jau pirmajā klasē ir nepieciešams saziņas līdzeklis- mobilais telefons!