Vai sievišķību un vīrišķību bērniem jāiemāca?

Kas tad ir sievišķīga sieviete un vīrišķīgs vīrietis? Šī tēma jau gadiem liekas tik “nodrillēta”, bet nespēju par to nedomāt, jo man taču aug divas mazās dāmītes, kuras nākotnē būs pieaugušas sievietes un kurām būs jāpilda tik daudz dzīves lomu, sākot ar sievas lomu un beidzot ar māmiņas lomu. 

Vai sievišķīga sieviete ir tāda, kura tērpjas svārkos, augstpapēžu kurpēs un kuras lūpas rotā maigi sarkana lūpukrāsa? Vai tā ir sieviete, kura gatavo, mazgā un tīra? Es domāju, ka sievišķīga sieviete ir tāda sieviete, kura mīl ne tikai savu ģimeni, bet arī pati sevi. Tā ir sieviete, kura var atļauties būt gaisīga, emocionāla un reizē arī “vāja”. Bet vispār jau tā ir sieviete, kura izstaro savu īpašo auru, noslēpumu  un starojumu, kurš apmirdz un priecē visus klātesošos.

Pirms diviem gadiem, kad  apmeklēju “Dzīves mākslas akadēmiju” un klausījos Antras lekciju kursu uzzināju, ka sievišķību un vīrišķību mēs apgūstam ģimenē. Māmiņa savas zināšanas nodod savām meitām, kuras mācās no tās ne tikai ārējo būtību, bet arī manieres, rīcību un attieksmi pret dzīvi. Tas vēl vairāk lika man aizdomāties, ka ar manām rozā lūpu krāsām, kleitām un augstpapēžu kurpēm nebūs gana. Man viņām ir jānodod arī mans skatījums par sievietes būtību šajā dzīvē!

Un kā ir ar tipiskajiem sieviešu un vīriešu darbiem vai tie arī jāiemāca, vai šāda iedalījuma vispār nav?  Ļoti daudz zināšanu un iemaņu mēs apgūstam intuitīvi no savu vecāku kopdzīves modeļa un tradīcijām. Un tākā bērni visu uzsūc kā sūklīši, tad  šie darbiņi tiek pārmantoti no ģimenes uz ģimeni. Ja mana mamma gatavoja, tad arī es apguvu gatavotprasmi un protams, ka gatavošu arī savai ģimenei un ko arī daru. Un tā ir ar jebkuru darbiņu ko veicam savā ģimenē. Bērni mūs vēro, vērtē un atdarina. Viņi ir mūsu spogulis.

Ja man jāraksturo vīrišķīgs vīrietis, tad viennozīmīgi tas ir vīrietis aiz kura var justies drošībā, kurš ir ar manierēm, mērķiem, dzīves vēlmēm, inteliģenci, neatlaidību, saviem hobijiem utt. Bet kāda tad ir tēva loma ģimenē? Šajā jautājumā viena svarīga atziņa, ko atminos no Antras lekcijām, ka vīrieša- tēva uzdevums ir dēlam iemācīt nopelnīt naudu, bet, ja ģimenē aug meita, tad izdot viņu pie vīra.

Tākā man nav dēlu, tad šad un tad sanāk aizdomāties, kuras ir tās īpašības, kuras mammai ir jāiemāca saviem dēliem? Domāju, ka pirmā svarīgākā īpašība būtu iemācīt cienīt sievietes un būt džentelmenim! Šīs divas īpašības mūsdienu vīriešos ir ļoti grūti saskatīt. Bet ir jau slavens teiciens, kas meklē tas atrod.

Zinu, ka būšu pati laimīgākā māmiņa uz pasaules, ja redzēšu, ka manas meitenes ir laimīgas!  Šoreiz tā ļoti filozofiski sanāca, bet padalies ar savām atklāsmēm un savu pieredzi kā tu audzini savas meitas un dēlus.